for the benefit of mr. kite

šī dziesma ir vienkārši traka un tā ir arī viena no manām mīļākajām ainām filmā across the universe. reku šeku jums links - http://www.youtube.com/watch?v=59ahx9ckqIw&feature=related es mīlu tos zilos radījumus!

un vēl citāts no citas superīgas bītlu dziesmas

i am he as you are he as you are me and we are all together

tik skaists teikums, neko nevar saprast. labi, šis būs tāds mazais ieraksts, vēl tikai viena apkaunojoša bilde ar elīnu, jo tagad ir modē likt bildes ar viņu.

nāā, es viņu tikko izņēmu, jo dziļi sirdī esmu labs cilvēks. tā vietā jūs saņemsiet vienkārši jauku kafijas bildi. visiem taču patīk bildes ar kafijām, vai ne ? jā.!

un es esmu vienkārši sajūsmā par faktu, ka rādīs hausa piekto sezonu - es mīlu to seriālu, beidzot būs vismaz kaut kāda jēga no tās lielās tv kastes.

jesjes.

see ya.

black horse and the cherry tree.

es vēlētos dzīvot tādā zemē, kur viss būtu no saldumiem. nu, tā kā čārlijā un šokolādes fabrikā. tur būtu cukurvates debesis, šokolādes koki un tādas lietas. un, ja lītu lietus tad no debesīm kristu skittles. bet, ja būtu ziema, tad visas lietas pārvērstos dažādu garšu saldējumos un ūdenskrituma vietā lītu karstais cido dzēriens. tajā zemē būtu daudz un dažādu dzērienu upes, kuras brīvdienās automātiski paliktu alkoholiskas un neviens nekad nepaliktu resns. un tur pilnīgi noteikti neeksistētu tādas lietas kā lakrica un rozīnes. brr.




haha. es laikam esmu smieklīga, vai arī pārāk neatbilstoša savam vecumam. tagad taču visām kārtīgām sešpadsmitgadniecēm ir jāskaita kalorijas un jāpārtiek no burkāniem un jogurtiem. es, protams, nesaku neko sliktu par burkāniem, man viņi patiesībā ļoti garšo, nu bet, jūs sapratāt domu, vai ne? tās meitenes, kurām lasot šo visu, palika slikti, var iztēloties, ka tā visa vietā ir vieni vienīgi burkāni. carrot paradise. nu tā. tagad visu vēlmes ir respektētas. es jūtos kā māte terēze. āmen.
es tagad lasu beigbedera autobiogrāfiju, kura ir uzrakstīta dienasgrāmatas veidā, un brīnos, cik daudz labu atziņu tur ir. mani vienmēr ir kaitinājušas visas tās filozofiskās grāmatas - kā kļūt laimīgai, kā iemīlēt sevi, kā noticēt mīlestībai un viss tas sviests. nemaz nerunājot par briesmīgo neparko muldētāju koelju [es jau jūtu, ka daudzi nepiekrīt šim teikumam, jo koelju ir ļoti modē un tā ] bet šī grāmata man patīk. viņa ir par neko.viņš īsos teikumos apraksta savu dzīvi, kuru pārsvarā atspoguļo teiciens [mazliet pielabots ] sex&drugs&writting, bet reizēm tur ir tādas frāzes. uhh. kad man nebūs slinkums, atstāšu arī kādas rindiņas šeit.

un es ielikšu bildi ar manu mazo draudzenīti elīnu [pazīstamu arī kā skarabejs], kurā viņa izskatās tā kā izkāpusi no kāda vecā amerikāņu seriāla, pilnas mājas vai soli pa solim, kaut kas uz to pusi.

ah. es laikam esmu iemīlējusies. elīn, es pielikšu šo bildi pie sienas istabā. haha.

nu, ja jau es ieliku bildi ar elīnu, tad jāieliek arī ar zvirbuli. man šķiet, ka šī ir viena no labākajām viņas bildēm. viņa tur ēd ogas un ir ziema, un viņa izskatās ļoti laimīga. var taču redzēt, ka viņa nesen bija pie friziera, vai ne ?

tas ir gandrīz mans sapņu busiņš. gandrīz, jo manējam jābūt violetam.
un runājot par vietu, kur es tagad gribētu atrasties - tā ir barselona. mīlu viņu ! reku arī bilde. tās mazās ieliņas. ņam.

labī, man jāiet kopā ar kriksi skatīties plēsoņu 2, jo viņš negrib skatīties viens.

see ya.

sunny afternoon.

rīt jau būs nedēļas vidus un tas ir tik labi.

šodien mēs ar roņuku bijām sliktās meitenes un neaizgājām uz skolu, bet gan noskatījāmies briesmīgi vecmeitīgu/omīgu filmu, ēdām rabarbermaizītes, pīpējām ūdenspīpi un noklausījāmies tieši 75 astoņdesmito gadu hitus un, ja neskaita to filmu, man šī diena ļoti patika. elīnas jaunkundze ar mājās palikšanu dēļ briesmīgā aukstuma un lielā, ļaunā, nāvējošā smoga izgāzās, jo no rīta bija tikai deviņi grādi mīnusā. tas jau varētu nozīmēt, ka viņu sagaidīt skolā mēs varēsim tikai tad, kad temperatūra būs plusos. hehe. es tevi arī mīlu, skarabejuk.

man pat negribās stāstīt par to filmu, jo tur nav par ko stāstīt. vienīgais foršais tur bija mīlīgais aktieris no ofisa, oo jā. bet, piedošanu, strīpa un visi pārējie aktieri izskatījās tik veci, ka man palika bail. mēs ar antru jutāmies ļoti lieliski, jo bijām vienīgās personas visā zālē, kurām nebija vismaz sešdesmit gadu. fu.

haha. es tikko iedomājos, cik stulbi būtu, ja manu blogu lasītu arī mani vecāki. tā būtu tāda maza izgāšanās ar lielo m, jo viņi, lai cik burvīgi būtu, protams, nebija informēti par maniem šīs dienas grandiozajiem plāniem. nu, ja kas, sveiki vecāki, es jūs mīlu. hehe.

runājot par tiem 80. gadu hitiem, man ir skaļi jāpasaka, šajā gadījumā jāuzraksta, ka es lepojos ar roņuku, jo tās visas dziesmas ir vienkārši uhh! nu apmēram sešdesmit vecās dziesmas, kuras es visu mūžu esmu zinājusi bezmaz no galvas un katru reizi dzirdot pa radio dziedājusi līdzi, bet neesmu zinājusi, kas tās tādas ir. tagad, es, protams, to vēl aizvien nezinu, bet mani ir viens draugs, kas zin. jessss.

undīne nodarbojās ar visādām nerātnām lietām skolā, iesaistot arī skolotājus un policistes. ak, tu.

un izrādās, ka es esmu izmesta no skolas kora, bet, cerams, ka es tikšu atpakaļ, jo es visu mūžu esmu gribējusi piedalīties dziesmu svētkos. būt viens mazs punktiņš tajā koristu barā, kas stāv lielā čupā un dzied vecās, labās latviešu dziesmas. jā !

pēdējā laikā ļoti aktuāla ir mana rrrrr problēma. haha. bet, man vienalga, man patīk šļupstēt, esmu dzimusi, lai runātu franciski. hahah. saņemiet !

labi, es mēģināšu iet mācīties, novēliet man veiksmi.

see ya.

more than a feeling.

tā čuššš un viss. brīvdienas atkal vienkārši pazuda. viensdivi un atkal jau ir vakars pirms pirmdienas un es zinu, ka pēc maza acumirkļa būs jau piektdiena un tā viss tikai iet uz apli, paskrien garām un izgaist. paliek tikai šitie niecīgie bloga ieraksti un neskaidras atmiņas, jo viss manā galvā ir sajucis vienā lielā mudžeklī - nekas īsti nemainās, bet tā jau ir tikai mana problēma. būtu labi, ja augšā uz mākoņa maliņas sēdētu jutuks/vienalga kas un nofilmētu manu dzīvi, lai pēc tam es visus labos brīžus varētu attīt atpakaļ un izbaudīt vēlreiz. bet to jau gribētu visi. nu labi, ko es te ņemos, vai ne ? jābauda taču mirklis un tā tālāk, ai vienalga. neprotu rakstīt tos uzmundrinoši pozitīvos teikumus ar kuriem mūs tik dāsni apgādā undīne, nu bet tā jau ir tava specialitāte, unčuk[hahahahaha] vai ne ? hehe.

ja man tagad vajadzētu rakstīt eseju par šīm brīvdienām, man tiešām nebūtu, ko rakstīt. lasīju, skatījos filmas, spēlēju ģitāru - nodarbojos ar visu iespējamo, ko var darīt, kad ārā ir tik šausmonīgistindzinoši auksts un vienīgais, kas padara āru mazliet ciešamāku ir saule un zilās debesis, bet tā kā es ceļos apmēram vienos dienā, kamēr es sataisos un paēdu brokastis ir jau tumšs. es šodien sapratu, ka vēl vismaz veselu mēnesi ir ziema un tas man krietni sabojāja omu. manuprāt, ziemai būtu jābeidzas uzreiz pēc ziemassvētkiem. visam sniegam/ledum/aukstumam būtu jāpazūd vienas dienas laikā un tad piecus mēnešus ilgtu pavasaris. ja man būtu pašai sava pasaule, tajā viss būtu tieši tā. jājā.

es noskatījos dažas filmas. un jā - la vie en rose ir vnk supersuper. tā franču aktrise tiešām bija pelnījusi to oskaru. nu tāāā notēlot - tik sarežģītu raksturu un slavenu personību. vēl es noskatījos filmu par salvadoru dalī [little ashes] ar veco, labo vampīrpuiku galvenajā lomā. nu man laikam tā filma patiktu, ja viņa nebūtu tik ļotiļoti zila, nu jūs saprotiet, ko es domāju. bet, tēlo viņš noteikti labāk nekā krēslā - nebolās tik daudz un nav sakrāsots tik briesmīgi. šajā filmā viņš ir lielsliels dīvainis, ar tām mazajām ūsiņām un tā. vispār man ļoti patīk dalī gleznas, ja kas. labi, man apnika rakstīt par filmām.

mūzika ! mana šīs dienas dziesma ir šeit - http://www.youtube.com/watch?v=Fm_-sW4Vktw viņa, vismaz man, ir ļoti dzirdēta un man patīk nosaukums un tas laikam arī viss.

nākamnedēļ zvibulim brauc prom vecāki un mēs ieņemsim viņas ligzdu - ojāāa. ! gaidi, mūs - haha.

es esmu noilgojusies pēc lietus. man gribās, lai ir vasara un līst tāds kārtīgs lietus, bet ir silts. un es būtu pie jūras mellužos un visi foršie arī būtu ar mani. tad mēs paņemtu annikas lielo, piepūšamo krokodilu un skrietu peldēties. un kamēr mēs peldētos, sāktu spīdēt saule un tad debesīs būtu liela varavīksne. ahh. un, kad mēs izskrietu ārā no jūras, mēs saprastu, ka neesam vairs mellužos, bet positivus festivālā. jājā. labi, es beigšu sapņot, tas ir kaitīgi veselībai. haha.

ziniet kā man ir visvieglāk atsaukt atmiņā kādu mirkli no savas dzīves ? ar mūziku. man katrs notikums saistās ar kādu dziesmu. piemēram.

2009. gada vasara ar kasabian - fire un michael jackson - dirty diana

klases ekskursija ar aint no party like an alchoholic party un sexy bitch [haha]

undīne ar seven things

bērnība ar yellow lemon tree un prāta vētras dziesmām

kristīgā skola ar debestēvu mīļi sveicam - haha. es pati apsmējos

un vēl un vēl. un tas ir tik labi.

nobeigumam bilde ar lielu domu.

WHAT FRIENDS ARE FOR

labi, visi pazīstamie un nepazīstamie dīvaiņi, kas te bezsakarā ir iemaldījušies, lielas bučas jums visiem.

see ya.

all day and all of the night.

ziniet ko ?

šī diena bija laba.

es esmu mājās, dzeru ziemassvētku tēju & klausos rolling stones un pati esmu ļoti apmierināta ar sevi un visiem apkārtējiem. visa ģimene tagad guļ, bet man vēl ir dota visa nakts. ak, es laimīgā. hah.

priekšā ir divas brīvdienas un tās ir diezgan ļoti vajadzīgas, jo es jau lēnām sāku izskatīties pēc kaut kā bāla/caurspīdīga un tas, ka klasē puse cilvēku ir tik brūni, visu tikai pasliktina.

mēs ar kitiju šodien redzējām smieklīgu un vienlaikus patizlu/jocīgu filmu, kuras nosaukums neko daudz neizsaka un es pat viņu īsti neatceros - kaut kas par vīriem, kas skatās uz aitām. un ar undīni, zvirbuli un elīnu nosēdējām beķerejā ilgu laiciņu, smaidot un mājot cilvēkiem aiz loga, kas beigās nebeidzās labi. hehe.

es tikko atradu dažu pazīstamu cilvēku blogus un tas ir varen jauki, jo tie ļauj vismaz mazliet iemest aci otra cilvēka dzīvē un saprast, kas tad notiek viņa mazajā galviņā. haha. es tikko iedomājos, kāds iespaids varētu rasties par mani, palasot manas ģeniālās izpausmes šeit. vienkārši maza meitene ar savām mazajām domām. tieši tā.

vēl es esmu izlēmusi ieturēt datora diētu, sākot no šodienas . jājā. šitas aparāts ir briesmīgs.

un es vakar nenoskatījos franču filmu, bet spaidervika hronikas kopā ar mazo brāli, tāpēc es viņu skatīšos tagad.

labi, man atkal ir slinkums kaut ko rakstīt un atstāt te dziļi filozofiskas domas, bet tādas jau no manis neviens negaida.

mjau.

rock around the clock.

tai meitenei tajās bildēs vajadzētu būt man, bet es tā neesmu, bet jums jau nekas neliedz iztēloties, ka tā esmu es.

tā man pēc divdesmit minūtēm jābūt centrā, bet es te sēžu ar slapjiem matiem un pidžammā - es vienkārši mīlu sevi un savu lielisko atbildības sajūtu. hehe.

čau

ā. un man šorīt bija patīkams pārsteigums, jo visi bija sarakstījuši blogus un tas ir forši. jājā. turpiniet tā darīt.

ja kas.

es DIEVINU kellogu. tas tikai tā starp citu.

labi, man jāskrien, melngalvju nams is waiting.

see ya.

snake

[ha, es tā varētu rakstīt pēc katra ieraksta, tad es būtu kā gossip girl, tikai kkādā dzīvnieku variantā]

marmelade skies.

nu bāc. vai man vienīgajai tiešām patīk te ņemties un rakstīt viskautko ? mīlīši, rakstiet vairāk, lūdzu. es jau jūtos kā idiote, jo rakstu te gandrīz katru dienu. aiai.

šodien es sēdēju un sāku domāt, kuri aktieri man liekas forši. un tad es sapratu, ka nemaz nespēju tik daudzus atrast/atcerēties. bēēt. dažus es zinu, un tā nu es izdomāju te samest dažas bildes ar šiem foršuļiem, lai jūs redzētu, cik diezgan hm. vienveidīga? ir mana vīriešaktieru gaume. bet viņi taču ir āāā, vai ne?
haha - es visus saliku melnbaltus, lai foršāk un man ir slinkums viņus visus pārbīdīt lejā, tāpēc viņi paliks tur, kur ir. un tie galīgi nav visi, man vienkārši apnika augšuplādēt attēlus. es domāju, ka nav vērts komentēt, varu tikai piebilst, ka džonijs deps ir viena no mana/un vēl miljarda meiteņu mūža lielajām mīlestībām kopš 10 gadu vecuma un, man šķiet, ka man viņš patiks arī 80 un 90 gadīgs, jo tas nav tikai viņa izskats, kas tā pievelk - jājā. un kopš es iemīlējos filmā across the universe, es arī automātiski iemīlējos galvenājā aktierī - zinātāji sapratīs, kurš tas ir. un ledžers pēdējās filmās ir vienkārši super un par pārējiem aktieriem man nav ko teikti, viņi vienkārši ir ņam.

šodien ļoti ātri atnācu mājās un sapratu, ka nekur nav tik labi kā tur. tiešām. man vienkārši nāca apskaidrība, ka pasaule uzreiz šķiet labāka, ja es esmu mājās, dzeru kafiju, spēlēju ģitāru un skatos biatlonu kopā ar tēti. mājās viss aizmirstas un šķiet labi. lai gan patiesībā jau - man nav par ko sūdzēties un nav ko aizmirst, bet fakts paliek fakts.

un rītdienai man vēl aizvien nav plānu un es cītīgi centīšos atrast kaut ko, kaut kur. jājā, es zinu, ka varu iet uz depo, bet man šoreiz nevelk, mīļie draugi. un rīt varēs mazliet ilgāk pagulēt un šodien ciemos bija vecmāmiņa&vectētiņš un viņi sanesa tik daudz saldumu, ka tagad pat domājot par tiem, man jau ir mazliet slikti. hehe.

un man laikam vispār ir kaut kāds melanholiskais noskaņojums uznācis un tā tālāk, bet, kuram tad tāds reizēm neuznāk ?

šodien bija koncerts un man viņš patika. gustavo mūs piečakarēja un mēs varējām viņu apskatīt tikai ekrānā, bet viss cits bija labi. es varu tikai miljonu reizi atkārtot, ka dievinu mūziku.

un es neprotu uztaisīt ritentiņu, jo esmu tā kā liels koks, kurš nekādā veidā nespēj būs elastīgs, tiešām.

un rekur ir pļava, kurā es tagad gribētu atrasties.

šovakar mana vakara filma būs la vie en rose un viņa jābūt labai, jo viņa patika gan kitijai, gan martai, nu vispār gandrīz visiem. un man patīk tā franču aktrise.

varbūt šajās brīvdienās braukšu uz kalnu un atkal nereāli izgāzīšos. es un snovbords ir divas nesavienojamas lietas, man šķiet. katru gadu man liekas, ka beidzot esmu iemācījusies normāli snovot, bet nākamajā gadā pārliecinos, ka es pat īsti nezinu, kurā caurumā jābāž kājas un kādas desmit minūtes stāvu uz bērnu kalniņa un baidos nobraukt lejā, plus vēl - vienmēr pacēlājos paspēju nokrist vai iesprūst un palikt tur karājoties, vai arī bezbalīdzīgi uzlidot virsū instruktoram. kalns - gaidi mani ! hahaha /ļaunie smiekliņi/ bet, es sapratu, ka kitija ir tāda pati nūģe kā es - tāpēc mēs dosimies iekarot kalnu kopāāā.

labī, es laikam dodos. labu vakaru. un nobeigumam, kāda jauka ziņa -

rīt ir piektdienāāā !

woo hoo.

see ya.

your snake.

you talk.

vispār man te tagad nevajadzētu būt un rakstīt šos murgus, man pašlaik vajadzētu atrasties kaut kur nebūt ar vilkaču mantinieci rokās un pavadīt laiku, cītīgi lasot. bet, nē. tā taču esmu es. droši vien atvēršu to grāmatu tikai pēc kādas stundas un pagūšu izlasīt tikai pusi un man pat ir vienalga. kā to nosaukt ? hm. pubertitāte, droši vien. haha. vai arī vienkārši mans superduperīgais domāšanas veids.
vakar, pēc ilgām pārdomām es nonācu pie secinājuma, ka man vajadzētu mazāk domāt.
ļoti gudrs teikums, vai ne ?
nu kas jauns, ko ? skolā beigušās visas ņemšanās un gg padarīšanas, tagad visi sāk saiet kopā un dibināt ģimenes. hehe. tik mīļi. tieši tā - mīļi. man šķiet, ka pašlaik tas ir visbiežākais vārds, kuru var dzirdēt klasē. because - LOOOVEE IS IN THE AAIR un tas ir jauki.
rīt ir gustavo/kaut kā vēl koncerts un es jau sevi sāku noskaņot uz to visu mājamājažogsžogskokskoks padarīšanu, bet līdz šim visi koncerti ir bijuši tādi foršie un gan jau šis arī būs interesants. bieži jau tomēr nesanāk koncertus redzēt. un piektdiena ir brīva - tāds franču liceja lielais pluss. tikai jāaiziet stundu pastaigāt pa melngalvja namu un miers.
un vēl man patīk harisona dziesma, kas ir varen jocīga. tur ir vārdi alleluja un hāāre krišna, un tas kaut kā neiet kopā. bet, es viņu tik bieži dzirdēju pa swh rock, ka beidzot uzzināju arī viņas nosaukumu un varu publiski pateikt, ka man viņa tīk. reku links, ja kas - http://www.youtube.com/watch?v=rBXc0LqyRTs
un vēl šī dziesma - o jāā. man patīk - http://www.youtube.com/watch?v=B32yjbCSVpU&feature=fvst
vēl pie tam es vakar sēdēju un kādu stundu klausījos youtubē klasisko mūziku. traki, vai ne ? bet klasika ir vienkārši super. nopietni. man šķiet, ka ar mūsu leidijām gagām un visām figņām vienkārši salīdzināt nevar. bet, no otras puses, pamēģiniet kādreiz uzlikt klasisko mūziku kādā ballītē - visi droši vien sāktu apmētām ar olām vai kaut ko tādu. hehe.
un es noskatījos the notebook un noraudāju jēgu. tas bija smieklīgi. es tiešām gaudoju. man šķiet, ka visa problēma ir vecos cilvēkos. ja filmā ir vecas omes un opīši, kas ir bēdīgi, man vienkārši aiziet ciet un es traki raudu. labi, šitā rakstīt ir tiešām traki. nu bet jūs jau visi tāpat ziniet, ka es neesmu īsti normāla.
vēl šodien es gāju uz bibliotēku un viss ceļš bija tā apledojis ka izskatījās pēc slidotavas. vispār, kur palika tā brīnumskaistā sarma ? tie baltie koki manī pirmo reizi vairāku gadu laikā izraisīja kaut kādas simpātijas pret ziemu. un tagad arī tie ir pagaisuši un ir palicis tikai ļoti kaitinošs aukstums, kas liek galvai sasalt tā, it kā es būtu apēdusi veselu kasti ar saldējumu. nav jauki.
vēl man šajās brīvdienās nav nekādu plānu un es nespēju saprast vai tas ir labi, vai slikti. tad jau redzēs.
vispār man patīk, ka ir šāds blogs, kurā var izlikt visus murgojumos un vēl apzināties, ka kāds tos lasa. un vēl man patīk, ja arī citi raksta garus sviestainus blogus - tieši tā !
čaučau
tiekamies uz ielas.

electrical storm.

čau kakau.
man palika bail, ka pēdējais ieraksts bija tik briesmīgi sen, tāpēc nolēmu paspaidīt taustiņus un tomēr kaut ko bezsakarīgu te kārtējo reizi atstāt. jesjes.
man pašlaik traki sāp galva un es nezinu , kāpēc. nē, zinu gan. dēļ skolas. o jāā. un dēļ tā, ka man šodien mājās izbeidzās lielais venden ūdens, kuru es dzeru ļoti daudz. es jau jūtu, ka tūlīt, tūlīt būs beidzot tomēr jāsāk atvērt vakaros grāmatas, savādāk cauri būs. līdz šim brīdim esmu iztikusi, ļoti cītīgi ignorējot mājasdarbus un visus citus uzdevumus. nu bet laikam jau tā ilgi nevarēs, skolotājiem droši vien drīz apniks likt man bezgalīgus ni un viņi ķersies pie dažiem, labiem ciparukiem. fufu. kārtējo reizi es runāju par skolu, bet tas tiešām ir pēdējais par ko es vispār gribu domāt. ignorēsim visu iepriekšējo rindkopu un pievērsīsimies mazliet saulainākām lietām. brīvdienām, piemēram.
ou jā. es taču aizgāju uz stieņa ballīti piektdien un tur gāja nu soso. no sākuma labi, pēc tam ne tik ļoti un tad jau atkal labi. hehe. lai gan tas ir rolexxx [izklausās jau briesmīgi, īpaši tie trīs X] man tomēr tā vieta tīri labi patīk, ar visām gaismiņām utt. tāda klubīga [tāds vārds neeksistē, vai ne ?] sajūta.
un tagad man laikam ir jāskrien, jo jāpalīdz vākt mazulītis un es pat nepaspēšu pievienot nekādas ballīšbildes, bet esiet pacietīgi, mani draugi.
čaučau.

sunshine in a bag.

sveiki, mazuļi. līdz brīvdienām ir tikai divas dienas un tas ir labi, jo man jau pašlaik ir novērojams samērā liels miega trūkums organismā. kas ir, tas ir.
mācības tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus. aiai. visās trīs svešvalodās ir jārunā publiskās runas, kas galīgi nav jauki un man jau līdz gada beigām plānotājā ir sarakstīta čupa ar ieskaitēm un nododamajiem darbiem - tik anti-uzmundrinoši. ieskaties tikai plānotājā un jau ir garantēta superīga oma. haha.
es pat nezinu, ko rakstīt [es jau spēju dzirdēt kā jūs nodomājat : tad nafig tu vispār raksti?beeēt man vienalga], vienkārši vajadzēja kaut ko uzrakstīt, pirms es eju gulēt. jā es taisos iet gulēt vienpadsmitos, tāpēc, ka man ir sajūta, ka tūlīt aizmigšu uz datora. vispār es pat nespēju atcerēties pēdējo reizi, kad aizgāju gulēt pirms divpadsmitiem?! tas pašlaik šķiet nereāli, bet centīšos.
man tagad ir maza, maza sāpīte par to, ka tomēr nebraukšu uz franciju, bet palikšu pelēkajā, mazajā LV un mācīšos latviski, nevis pilnīgi/galīgi nesaprotamajā franču valodā. viņi tur varēs ballēties trīs dienas pa parīzi, kamēr mēs izklaidēsimies liceja kafejnīcā - woo hoo ! prieks un laime.
undīne vakar pavadīja laiku, runājot pa telefonu ar manu mazo brāli un cītīgi viņam skaidrojot, ka mani tagad jāsauc par čūsku un nekā savādāk. un, kā jūs domājat - kas ir pirmais, ko es dzirdu no rīta ? - labrīt, čūska, es tīru zobus - un šādi visu dienu, līdz pat šim brīdim. īstenībā viņš tieši tagad vaicā - čūska, ko tu dari ? -
paldies, undīn, tagad šī superduperīgā iesauka seko man līdzi arī uz mājām. jesssssssssssss.

es šodien pamanīju, ka man mājās vienmēr ceļā neizprotami pagadās ģitāra. scenārijs vienmēr ir gandrīz vienāds - es plānoju kaut ko darīt, es dodos uz to vietu, kur to darīt un tad es attopos, ka atkal vienkārši sēžu un jau pusstundu strinkšķinu ģitāru - jaukijauki. īpaši šis traucē mācībām, tāpēc, kad jāpilda mājasdarbi, es ģitāru vienkārši novācu no sava redzeslauka. diezgan traki.



nu kas vēl ?
es visiem izstāstīju, ka lulū ir jauns komplekts, bet nav. hehe. un piektdien atkal ir ballīte ar stieni uz kuru es vēl nezinu vai būšu - gan jau redzēs. laikam jau vajadzētu aiziet.
labi, arlabunakti. redz kur bilde čūssssskīgāsssssssssss nossssssssskaņāssssss.






ā. un es taču vēl beidzot saņēmu bildes no jaunā gada - visas diezgan traģiskas. ielikšu te vienu, lai jūs saprastu, par ko ir runa.
got it ?
un nē, es nesvinēju jauno gadu tikai ar roņuku. pārējās bildes bija vienkārši pārāk atbaidošas.

laiciņš ārā foršs.

ja kas - ja nu kāda mistiska persona paspēja vakar izlasīt divus/ne manis rakstītos blogus - man ļoti žēl. haha. man ir vienkārši pārāk lieliski draugi, kuru dzīves jēga ir likt man justies debīli. tieši tā !

un pēdējā laikā ir pieprasījums pēc manas mazās māšeles - margrietas bildēm . tāpēc reku būs divas/ļoti līdzīgas un viņa tur izskatās pēc vienkārša mazuļa, bet skaista gan viņa ir, vai ne ? liels, liels mīļumiņš.

īstenībā pat izskatās, ka viņa saprot, ka tiek fotogrāfēta, bet tā jau nevar būt.

izskatās, ka man ir dvīnītes mājās. hah. un otrajā bildē viņa šķielē. tik mīlīgi !


ā. un vēl man noteikti vajag ielikt šo jocīgo bildi, kurā visas slavenās multeņu princeses/varones iepozē.




tik slimīgi, vai ne ?
fui, rīt skola. nu kur pazuda brīvdienas, ko ?

stand by me.

es te tagad tā sēžu un viss ir labilabi. klausos/skatos to foršo stand by me video, kurā reizē dzied/spēlē cilvēki no dažādām valstīm/vietām un domāju par to, kā es dievinu mūziku. āā. nu tiktik forši vienkārši ! reku ir - http://www.youtube.com/watch?v=Us-TVg40ExM
un šodien laukā bija tik skaists laiks - beidzot bija zilas debesis un saulīte un, ja neskatījās uz leju, bet tikai uz debesīm, varēja iztēloties, ka ir jau pavasaris vai vasara, nu jebkas cits, tikai ne ziema un mīnus divpadsmit grādi. hehe.
un es tūlīt iešu un ēdīšu vistas zupu un jums, mīļie draugi, ir jāzin, ka es dievinu zupas ar makaroniem un viena varu izēst ļotiļoti daudz bļodiņas. unun šovakar ir partyparty pie kitijas un tas būs forši un viss ir tik forši. ai. kas man uznācis ? es te rakstu tā kā sapīpējusies.
es taču noskatījos tās abas iepriekšminētās filmas un man patika ! everything is illuminated gan labāk, noteikti. jo tā whatever works bija tāda, nu - es nezinu, vienkārši nu soso.
labi, man ir jāskrien ēst un nav laika meklēt bildes, tāpēc šoreiz iztiksiet !
labu apetīti, man.

mazā trakā takšlapsa ir atgriezusies.

ziniet ko ? šodien pēkšņi no gaisa nokrita undīne. galīgi negaidīti un tāpēc vēl vairāk bija prieks viņu satikt. sapirkusies viskautkādas undīnīgas lietas, ieskaitot kurpes uz brrriesmīgi gariem papēžiem [vēl aizvien gaidu, kad tu nokritīsi. hehe]un mazītiņas džinsiņas. brīnos, ka nav jauns kombinē. reku, bilde ar viņu no alpiem.

















ja kas.jums jābūt nākampiektdien ballītē, lai skatītu viņas jaunāko ideju ideālajam ballīštērpam - kāds tas ir, to zin tikai izredzētie ! hah.

vispār es vakar/šodien izdomāju, ka man jābeidz vienreiz īdēt un ņemties par to, ka ir ziema/skola/auksts un tā tālāk. domāšana par visām šīm lietām visu tikai pasliktina. to man laikam vajadzēja saprast agrāk, bet es jau neesmu no tām gudrajām. tāpat jau tā skola beigsies un vasara sāksies - tā vienmēr ir bijis un būs. tieši tā.

es šovakar vai kaut kad skatīšos filmas whatever works un everything is illuminated . par pirmo neko neatceros, zinu, ka vudija alena un dainai patika, bet elīnai soso. otrā patīk zvirbulim, tāpēc jāiečeko. vispār man liekas stulbi te rakstīt viskautko par filmām un tā tālāk, bet tā jau laikam ir jādara, vai ne ?




















es pašlaik lasu grāmatu par rokmūzikas vēsturi un sapratu, ka es neko par to rokmūziku nezinu un tā ir tāda biedējoša sajūta. no tām grupām, kas ir minētas tajā grāmatā es zinu apmēram pusi ? man vienmēr ir licies, ka es samērā daudz zinu, bet laikam jau tā nav. toties, kad izlasīšu būšu rocknroll staigājošā enciklopēdija. cerams. haha.
uz rītdienu nav nekādu plānu un man pat tas šķiet labi, jo kaut kā gribās vienkārši neko nedarīt. sestdien vislabākajai kitijai paliek 17 un viņai vienkārši IR jāsvin, kaut vai ar to visu briesmīgo dvd. un šodien es, pēc veselas mūžības, atkal ēdu liceja ceturtdienas rauga pankūkas - klasika vienkārši.
labi, es esmu izdomājusi krietni ierobežot pie datora pavadīto laiku, tāpēc čau ! dzeriet vīnu un lūdzat dievu, lai pavasaris pienāktu ātrāk.

nēēēē!

rīt sākas tas, ko es tiešām nevēlos saukt vārdā un domāt par to - bet, es jau zināju, ka šāds brīdis pienāks.
tagad būs atkal jāieiet atpakaļ vecajā ritmā - ar visu negulēšanu un briesmīgajiem,agrajiem rītiem, franču valodu un klasesbiedriem, kuri man par brīnumu nemaz nepietrūkst. skarbi, bet patiesība. haha.
ahh. tagad pat ne mazdrusciņ negribās iet uz to iestādi. pēc vasaras brīvlaika gribas satikt visus un tā tālāk, bet tagad pat domāšana par to jau ir nomācoša. nē ! man nav sajūtas, ka es esmu atpūtusies un savākusi spēkus nākamajam pusgadam - nē ! drīzāk ir sajūta, ka tagad vajadzētu vēl vienu brīvlaiku, kura laikā es tikai gulētu. ahh.
nu bet es taču esmu čutčut optimiste. vismaz dienas tagad paliek gaišākas un tas ir tik labi ! tā sajūta, ka tu no rīta piecelies un viss ir tik tumšs un auksts. brr. un vasara vairs nav tik tālu kā bija gada sākumā. tagad visiem ir pienācis tas laiks, kad visi raksta, cik ļoti vēlas vasaru un blablabla. smieklīgi. man tieši tagad ir tā normāli - pat laiks man patīk. kas notiek ?

















ja man kādreiz mūžā būs mājdzivnieks, tad tas būs surikats, vai šī mazā bēbīšlapsiņa - viņa ir tik mīlīga.

mēs taču ar elīnu palikām pa nakti pie kitijas un saārdijām viņas māju. nabaga mazā punduregle. forši draudzēties ar ārstu bērniem, jo viņiem mājās vienmēr ir konfetes -mana dzīves atklāsme. un es sapratu, ka tomēr īsti neprotu cept pankūkas, lai gan pirms kādiem trīs gadiem, man tas tik labi iznāca. stulbi, stulbi.
ko vēl labu es varētu pastāstīt ?





zinājāt,ka ir vesels fotogrāfēšanas novirziens, kurā cilvēki mēģina nofotografēt ūdens skulptūras ? vienkārši tik jocīgi. šeit ūdens izskatās pēc sēnītes.



















ā ! tagad es ļoti gaidu pavasari. gribu, lai viss būtu zaļš, zaļš. lai atkal varētu vairākas stundas vazāties pa centru/ab dambi/andrejsalu un citām vietām - vienkārši čilot un domāt par vasaru.
jā ! rekur pavasarīgi zaļa bilde un čau, mazie !
undīn, tu man pietrūksti, protams.

jā !

tagad es te salikšu dažas foršas bildes, lai blogs nebūtu tik ļoti garlaicīgs. yo! un jā, es nomainīju nosaukumu, jo man šis jau bija tiešām apnicis. brr.

ienīstu

DVD atskaņotājus, kurus mēs nejēdzam pieslēgt televizoram - tas bija briesmīgi. haha.

hohoho

aiai. es esmu noballējusi seju un visas iespējamās ķermeņa daļas + man kaut kas nav kārtībā ar potīti un man sāp visa mugura, jo nakti pavadīju guļot šķirbā, kamēr daži labi blakus nodarbojās ar kaut ko citu. khem. haha. nū. vakar gāja jocīgi, jo es biju izlēmusi piebremzēt ar dažu attiecīgu vielu lietošanu, tāpēc - paldies anetei, kura nūģoja kopā ar mani. ai.
nu bet - nēēē. nav laika gulēt vai atpūsties, jo tūlīt tas briesmīgi īsais brīvlaiks beigsies un tas ir jāizbauda, kamēr vēl var. kitij - gaidi mani ! un elīn, lūdzu pacel klausuli, jo mums tevi šovakar vajag.
sasodīts, undīn, tu man pietrūksti.
čaučau.
iksiksiksiksiks
p.s karol ? kur tu vakar biji pazudusi ?

like a rolling stone.

jā ! vecgada vakars beigās iznāca daudz labāks nekā biju gaidījusi - un tas ir ļotiļoti labi. es jau biju pieņēmusi faktu, ka nekas foršs nebūs - bet bija gan!
šis būs tāds īsais un mazais ierakstiņš.
šodien biju ar mazo brāli uz mežu un briesmīgi pārsalu, bet laiks tiešām bija ļoti skaists un šovakar, cerams, ka izvilkšos ārā no mājām [tas attiecas arī uz antru un elīnu] ,jo es nogulēju visu vakardienu. nopietni, ļaudis, šitik traki pēc ballītes man bija pirmo un es ceru, ka pēdējo reizi mūžā. uhh ! nu ko lai saka ? drīz ir skola un tas ir bēdīgi, nu negribās pat ne mazliet ! un undīne vēl aizvien ir itālijā un ir taču 2010. ! labi, man apnika rakstīt šeit, jo nav jau īsti par ko. čaučau ! tiekamies rocknrīgā !
p.s jā, undīn, tu man pietrūksti. hah.