nu tā. man ir sajūta, ka pēdejais ieraksts te tika veikts pirms kaut kādiem pieciem ledus laikmetiem un vēl mazliet, bet te nu es esmu, jo mani pašu tik ilgs pārtraukums biedē. uhh, neko neatceros, kas noticis pēdējā laikā, skolā pēkšņi kaut kādas negaidītinepatīkamasriebīgas lietas sāk krist uz galvas un biedēt, bet gan jau viss būs bumbās. pēdējās divās piektdienās
vecrīgojāmies un tas bija forši, tikai nākamajā dienā traki sāp kājas un visa ģimene pie pusdienu galda runā par to, kā es sešos no rīta esmu šausmīgi skaļi ievēlusies mājās, lai gan es pati biju pārliecināta, ka uzvedos tik klusi kā vēl nekad agrāk un tieši piektdienās es pēkšņi jūtos ļoti slikti tikai tāpēc, ka man nav stulbie 18, kurus es nemaz negribu, bet visiem vajagvajagvajag, jo tad, kad man būs 18 es pēkšņi būšu pieaugusi un gudra, un tas man dos tiesības dzert tik daudz ķiršu alus, cik es vēlos, vot tā, pasaule gan ir dīvaina. izlasīju murakami dejodejodejo un man galīgi patika, tas rakstnieks raksta tā kā savējais un ir dīvaini iedomāties, ka īstenība visa grāmata ir par maziem japāņiem. tagad esmu kaut kāda pusapaukstējusies, jo piektdien saliju no galvas līdz kājām, bet tā patīkami, piektdien vispār bija superlaiks, pērkons, zibens un citas lietas. man tagad blakus sēž brālis un gaida, kad es viņu beidzot palaidīšu pie datora, tādēļ es laikam eju, bet būtu derīgi šo ierakstu nobeigt ar kaut kādu derīgu vēsti, piemēram - makdonaldā ēst ir neveselīgi, draugi!
nu tad čau
