piektdiena, 2009. gada 20. novembris

pumpurumpumpum.

es beidzot arī esmu šeit, tagad visiem jāpriecājas un jāsāk priecīgi lēkāt pa saviem krēsliem. pieņemot, ka jūs tomēr sēžat krēslos. pat undīne ir šeit. ! es smējos par viņas blogu, jo tajā viss izskatās pēc gossip girl. nu kuram vēl varētu ienākt prātā ielikt kustīgus gossip girl attēlus lapas apakšā ? tikai tādai vecmeitai kā undīnei. bučbuč. viņai vismaz ir taksis. man ir tikai sams. bet tas jau ir vecs joks.
diez pēc kā izskatās mans blogs ? es saspiedu visas krāsas, kas man patika un laikam jau, ka rezultāts būs galīgi garām ! nu bet ko padarīt.
vispār jau situācija ir pagalam bēdīga. ir vēēls un es esmu slima un man nav ko darīt un tā tālāk. visi normālie cilvēki jau guļ, vai vismaz cenšas gulēt, bet es sēžu pie datora, rakstot par to, ka sēžu pie datora. loģikas ne mazākās. mana diena pārsvarā sastāv no ēšanas un ģitāras spēlēšanas vai abu šo lietu darīšanas reizē. es pat esmu atsākusi lasīt grāmatas. un esmu izdzērusi ĻOOTI daudz tējas. tiešām daudz. bet tēja ir laba !
apnicis viss šitais jau sen. ptū. ne jau ēšana un ģitārlietas, bet vispār. gribās cilvēkus un darbību un gribās kēksiņus unun bezjēdzīgas sarunas. un vasaru. KĀ man gribās vasaru. bet nevajag iedziļināties.
un vispār bija nejauki sēdēt mājās 18. novembrī. man tomēr patika tā visa padarīšana ar ģimeni un bezjēdzīgā salūta skatīšanās. bezjēdzīgā, JO salūts man šķiet tikpat interesants kā kaut kādi debīli vektori vai žurku uzbūve. tu stāvi iespiedusies starp kaudzi cilvēku un centies skatīties uz to, kas darās debesīs. tomēr tas rada svētku sajūtu. un caur ekrānu es vispār spēju to paskatīties tikai dažas sekundes.
tā kā visa mana ģimene bija slima, mēs nosvinējām svētkus ēdot-man jau patika. un mazais brālis vienīgais dziedāja LV himnu, nu bet vismaz no sirds. es nevarēju padziedāt, jo runājot izklausos pēc kaut kā ļoti dīvaina un dziedot bija vēl sliktāk.
un vakar es sapratu, ka man patīk arctic monkeys un arī kasabian. bet pirmie gan labāk. protams, to, ka viņi ir labas grupas es zināju jau sen, bet vakar es nolēmu, ka pievienošu viņas pie mana foršo grupu saraksta, kurš atrodas manā galvā. nu izklausās, ka ar mani ir galīgi traki. ha ! cūku gripa laikam jau. ptū.
labi, mīlīši, jūs ejat uz skolu un izklaidējaties es vēl paslimošu kādu nedēļu.
[iepriekšējais teikums noteikti jālasa elīnas dusmīgajā balsī un ar sarkasmu, lai izprastu tā patieso nozīmi]

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru