nu tā.

ir pienācis tas neparastais brīdis, kad pat - man galīgai vasaras/rudens/pavasara meitenei - trakoti gribās baltu skaistu sniegu, kas lēni krīt no debesīm, lai varētu iet pa ielu vakarā, klausīties im dreaming of a white christmas un domāt par viskautkādām ziemasvētku lietām. cerams, ka sniegs uzsnigs līdz ziemassvētkiem, jo kas tie par ziemassvētkiem bez sniega ?
un tagad es varu oficiāli un grandiozi paziņot, ka martā došos ar savu foršo un paralēlforšo klasi, apmaiņas braucienā uz franciju. kad īsti, cik ilgi un kā, to gan vēl nezinu, bet man pašai tas liekas, baigibaigi superīgi. un fakts ir tāds, ka nākamajā rudenī, kādu nedēļu varēsiet sastapt mani staigājot apkārt ar kādu personu no francijas. tas būs varen smieklīgi, ņemot vērā to, ka franciski zinu maz. protu īsi pastāstīt par 4 tēmām, zinu visus augļus un māku paprasīt : tu mani mīli ? un ar savām ģeniālajām franču val. zināšanām es taisos nodzīvot vismaz nedēļu franču ģimenē un visiem taču ir zināms, ka viņi tur vienkārši nerunā angliski. varēšu sēdēt un sarunāties ar sevi. haha.
un šodien ir piektdiena, bet es būšu mājās. beidzot izgulēšos, paspēlēšu ģitāru un palasīšu kādu no tām grāmatām, kuras sen jau esmu gribējusi izlasīt, bet nekad nav laika. ā. un vēl man šodien ir norunāta telefona sanāksme ar elīnu un kailu undīni vannā, kuras šodien nūģos tāpat kā es un sēdēs mājās. nebūšu uz markota skābajiem 17.bet nekas. unun rīt jādodas uz lindas & montas koncertu, kuru vadīs toms. tas būs varen interesanti - nu redzēt kā pazīstami cilvēki ņemas pa skatuvi.
šonedēļ nekas labs nenotika. visu laiku mācībasmācības un kontroldarbi un tā.
vēl es vēlējos publiski atzīties mīlestībā prāta vētras vecajām dziesmām. mīlu viņas. tiešām! starp divām saulēm un tavas mājas manā azotē - supēēr ! man šķiet, ka es visām vecajām vētras dziesmām jau no bērnības zinu no galvas vārdus un tas ir biedējoši. tās visas man atgādina vasaru un mellužus. ai.
labiņi, es beigšu sēdēt pie datora un došos darīt labas lietas.
un es tikko izdomāju, ka ielikšu te dažas briesmīgas bildes, lai visi saprot, cik garām ir mana dzīve un mani draugi. haha. bučas !
tā esmu es, kad gāju pirmajā klasītē un jā es zinu, ka mana galva izskatās nedabiski liela - tā ir tikai ilūzija.

vienkārši es ar saviem labākajiem takšiem [un antr, tu tur arī esi - tur ir tava roka]

un šī ir slavenās elīnas, slavenā kolāža par mani. kas tur ir attēlots, mēģiniet izdomāt paši. galvenā ir zivs.

un reku šeku mana vecā klase, kura man galīgi nepietrūkst & man apnika likt tās bildes, tādēļ šodienai viss.


galvenais - neesiet tādi nūģi kā es un ejiet ballēties ! mēs dzīvojam tikai vienreiz. čau !