pirmdiena, 2010. gada 8. februāris

roll with it.


šī diena bija tik jokaina, nu ne jau vispār, bet tieši manā galvā. tās lielās lietas bieži vien vienkārši neaiziet līdz manai apziņai, jo es dzīvoju savā mazajā pasaulītē, kurā viss ir skaisti, vai vismaz normas robežās, un, kad notiek kaut kas liels, manas smadzenes to vienkārši atsakās pieņemt. kaut vai toreiz faktu, ka mammai būs mazulis vai tā trakā ugunsgrēka laikā. es tajos brīžos neizpratu/nejutu neko, vienkārši čušš. un tas ir dīvaini, jo man pašai tad šķiet, ka man būtu jāņemās un kaut kas jādara, bet es to nekad nedaru.
nē, es netaisos te tagad izplūst lielos spriedumos par to visu, betbet. tas ir tik, nu tik ļotiļotiļoti. pārāk. ahh. un jau atkal es nonācu līdz secinājumam, ka es nevaru nekādīgi palīdzēt tik ļoti, cik vēlētos. un es tiešām to vēlētos.
nu labi, man nepatīk rakstīt tā, ka neviens neko nesaprot un visiem pēc izlasīšanas ir vienkārši - ko ? un es jau nu neesmu no tiem cilvēkiem, kas raksta blogus, lai izliktu savas lielās sāpes un naidu pret dzīvi, o nē. es vēl joprojām mīlu to sasodīto dzīvi, lai gan šodien mazliet mazāk. viņa jau nav pie tā vainīga, vai ne ? labi, fu, tagad pie mazliet labākām domām.

tātad es vakar biju ar kitiju uz hokeju un tas bija superduper forši. vienkārši tur stāvēt, spiegt un aurot tā, itkā visa dzīve bruktu kopā, hehe. un, vienalga, ka mēs zaudējām, spēle tāpat bija laba - tur tomēr bija olafs bez krekla. un sestdien mans lieliskais brālēns ar saviem lieliskajiem draugiem, trijos naktī mani apmētāja ar zīmuļiem, jo viņiem ļoti garšo šņabis. un vai ir kāda jaukāka ziņa par to, ka mēs ar katru dienu aizvien vairāk tuvojamies pavasarim ? nēē.
es tagad varētu uzskaitīt visus mazos mirkļus, kurus tagad gribētu, nu bet tas būtu pārāk ilgi. reku daži :
  • melluži, vasaras vidus, ir ļotiļoti karsts, mēs braucam ar riteņiem uz jūru, pa ceļam iebraucam dārzielas veikalā un nopērkam saldējumus, tad braucam uz jūru un pavadam tur visu dienu
  • ir positivus/zvērā/jebkāds festivāls, mēs esam ar daudz foršiem cilvēkiem, skan laba mūzika un ir tiktik labi

  • pavasaris, ir ab dambis, maize, sidrs un zaļmataini vīrieši - savējie sapratīs
  • vasara atkal, antras dzīvoklis, ūdenspīpe/roltoni/apinītis - nekad nemirstošais trio - hehe
  • es sēžu lidmašīnā un braucu projām uz kaut kurieni, kur ir silts, kur ir daudz kokteiļu&ballīšu un visi foršie ir ar mani
  • ir rudens, viss ir oranžs, mēs staigājam pa vecrīgu un mēģinam iegrūst viena otru lapu kaudzē
  • ir jāņi, alus, ugunskurs, pļava, vainagi un telts
  • ir augusts, mēs guļam mellužos uz jumta un krīt zvaigznes
  • melluži again, mēs tikko iznākam no pirts un ieveļamies zālē un tad vārtāmies tur stundu

un vēl, un vēl.

kur palika bīstamās mājsaimnieces, ko, a ? es visulaiku gaidu, kad viņas ies, bet viņas neiet. šaisssē. rekur ir skaists/krāsains čalis mūziķis, kurš man patīk, jo viņš ir krāsains.

labi, mazie bērziņi un citi zvēri, tas seriāls laikam beidzot taisās sākties, tāpēc es dodos. tiekamies tur, tad un tikos.

see ya.

3 komentāri:

  1. kkā jau varam palīdzēt, tikai pārāk minimāli. un mums par šito nevajadzētu te runāt. :|

    zaļmatainie vīrieši. hehe. viņi tomēr bija labāki, nekā mēs tad domājām. :D un Zvērā - fail.

    AtbildētDzēst
  2. zaļmataini vīrieši,skan sooo nasty :D

    AtbildētDzēst
  3. neviens jau neko nesaprot, tikai izredzētie.
    un tas vīrietis jau vairāk nav zaļmatains, man šķiet. hah.

    AtbildētDzēst