bulciņas.

es vakar izlasīju vienu foršu grāmatu, kura bija smieklīga un galīgi traka. man jau vienu brīdi sāka likties, ka autors ir pārēdies halucogēnās sēnes vai pārpīpējies zāli. grāmata saucas anansi dēli. autoru es neatceros un man slinkums ieiet blakus istabā un paskatīties, tāpēc iztiksiet. turklāt, es tāpat neticu, ka jūs tagad visi skriesiet uz grāmatnīcām, lai atrastu lietu, kuru ieteikusi visvarenā un gudrā paula.
vēl es noskatījos american beauty un elīnai es tagad ļoti nepatīku, jo man tā filma likās mazliet nekāda. nu kāda jēga tam visam? jā, tur bija kaut kāds sižets, bet tas nenoveda ne pie kādiem secinājumiem vai slēdziena. kāds tiem visiem notikumiem bija sakars vienam ar otru? un tas čalis, kurš filmēja to meiteni visulaiku mani vienkārši nokaitināja. labi, beigas man patika, jo es viņas galīgi negaidīju un kevins speisijs ir nolādēti labs aktieris. vsjo, točka.
tagad es dodos paklausīties viskautkādas jaukas dziesmas un nobeigšu šo ļoti noderīgo ierakstu ar skaistu teikumu -
music can change the world because it can change people.
yo!