sestdiena, 2010. gada 6. marts

just lose it.

es atradu vēl vienu dziesmu, kura man uzdzen savādu nostalģiju un skumjas pēc kaut kādiem vecajiem labajiem laikiem, kuri patiesībā nemaz neeksistē. tā ir duranduran - ordinary world. man vienmēr ir licies smieklīgs tās grupas nosaukums, izklausās pēc durasel baterijām, nu tām ar to rozā zaķīti. un man viņš kaut kādā ziņā šķiet līdzīgs gorangoram. nu - duranduran=gorangoran, kaut kas līdzīgs jau tur ir, vai ne?
tā, pēc vakardienas jocīgā koncerta, es sapratu, ka man laikam nav lemts būt metālistei, jo pēc nieka trīs minūšu aktīvas galvas&matu kratīšanas, man šodien tik ļoti sāp kakls, ka es knapi varēju piecelties no gultas. ja es nākotnē plānošu kļūt par metālisti vai goti, protams, tāda iespējamība ir mazāka par vienu no miljards miljardiem, bet- nekad nesaki nekad, es noteikti iegādāšos čupu ar kosmodisk un dormeo matračiem, vai kaut ko tādu, savādāk es nevarēšu normāli funkcionēt, jo pēc katra koncerta nevarēšu piecelties no gultas/zārka, hehe.
jēziņ, es tagad klausos eminemu, tas ir smieklīgi. hahā. bet, eminems tomēr ir bijis vienīgais reperis, kurš man kādreiz ir paticis. patiesībā, es nevaru iedomāties, kam būtu jānotiek, lai es kādu dienu sāktu klausīties repu, ja nu vienīgi, es dabūtu ar lāsteku pa galvu, nu tā smagi - tad vēl tas būtu pieļaujams. ā, nē, man tomēr patīk tā snoop doga dziesma, kuras sākums ir tas - snūūūūūūūūūūūp un tur visu laiku ir klakšķi. vispār, tagad viskautkas var notikt, jo elīna ir sākusi klausīties house/techno - un tas ir galīgi traki, shame on you.
šodien bija skaists laiks, es izvedu grietu ārā un visas omītes man nāca pretī un smaidīja, nodomādamas - ak dievs, cik jauki, rekur nāk mazgadīgā māmiņa ar mazuli - ļoti uzmundrinoši, vai ziniet. vēl maniem vecākiem šodien ir 17 gadu kāzu jubileja un tas ir daudz. tam par godu es apēdu 5 skudru pūžņus. labi, iepriekšējais teikums izklausījās slims, nu vienalga. visiem ir jāzin, kas ir skudru pūžņi.
tagad ievietošu vienu bildi, kura man, es nezinu kāpēc, liekas tik smieklīgi stulba. vienkārši paskatieties uz trusīti valdiņu, viņš izskatās tik nomaldījies un bēdīgs.
patiesībā, man vairs nav ko īsti teikt, ja nu vienīgi - līdz vasarai ir palikušas 86 dienas. mazmazmazmazmaz. vēl man ir ģeniālā ideja neiet pirmdien uz skolu, jo naktī būs pāri -25 grādiem un mans rīts sākās gandrīz naktī, tāāāpēēc.
eh, labi čau.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru