ceturtdiena, 2010. gada 11. marts

i feel free.

es pašlaik nespēju iedomāties neko jaukāku par faktu, ka pēc mazmazītiņiem diviem mēnešiem ar astīti būs vasara. marts priekš manis jau ir pagājis, jo tūlīt puse klases brauks uz varžedāju zemi, kas padarīs skolu par pavisam nepamanāmu un ja nav skolas, nav problēmu. tad čušš un būs pavasara brīvlaiks. šodien laiks bija tik ļoti uhh - saulesaulesaule - visur. man liekas, ka es jau biju paspējusi aizmirst, kādas izskatās zilas debesis un kāda ir sajūta, kad pussešos vakara vēl nav tumšs. šodiena man atgādināja to, cik tas ir labi. vienā īsā vārdā - labi.
vispār šī nedēļa bija tik aša, ka es vēl aizvien nevaru saprast kā tā tik ātri pagāja. šo trešdien mēs klausījāmies zpd prezentācijas. jāsaka, ka pirmā daļa bija tik ļoooti garlaicīga, ka es pavadīju laiku apzīmējot karolas svarīgo lapu ar sirsniņām, kamēr viņa tina cigaretes un spēlējās ar tipeksu. tajā brīdī, kad mūsu smadzenes bija jau pilnīgi atmirušas, mēs visnepiemērotākajā brīdī izdomājām ieziet ārā no klases, kas beigās noveda pie tā, ka mani tagad ienīst daļa no liceja vēstures skolotājiem - vai nav jauki, ko ? tad mēs aizgājām uz literatūras un valodu novirzienu - tur viss bija daudz ciešamāk un dažas prezentācijas bija pat interesantas un klausāmas. pēc visas šīs pamācošās pieredzes, es esmu sapratusi, ka vairs nekad neiešu klausīties zpd vēstures un politoloģijas novirzienā. manām neintelektuālajām smadzenēm visas tās tēmas bija pārāk smagas. nu tā. šodien mēs atkal bijām ciemos pie mazās sēņgalviņsievietītes, kura šoreiz ļoti gari un plaši stāstīja mums par elektronisko mūziku. ehh. nu tas jau nu galīgi nav mans lauciņš, bet kaut kas man no tā visa patika. turklāt uz beigām mēs sākām aktīvi ārdīties un dziedāt līdzi triānas parkam, tāpēc es ticu, ka visi apkārtējie cilvēki nodomāja, ka mēs esam no kaut kādas rēzeknes palīgskolas. vēl man daļu labās rokas aizņem liela sāpīga kļūmīte, kuru es dabūju skaisti nokrītot uz ledus un sagriežot roku pret notekcauruli. izskatās diezgan biedējoši. visi domā, ka man ir kaut kāda lielā trauma un es jau sāku justies kā kara veterāne vai kaut kāds harija potera neizdevies variants.
šodien rāda ādamsu ģimeni, tāpēc es nu došos - yo!
see ya.

2 komentāri: