starp divām saulēm.

sniegs šodien sniga tā palēlināti, tā kā filmās. no rīta, ejot uz skolu, man pat vienu mazu brītiņu viņš nekrita uz nerviem, bet tas ilga tikai dažas sekundes. gribu to nolādēto pavasari, kurš vienkārši nenāk un droši vien slepeni ierēc par mums. gribu, lai visām lietām beidzot atgriežas krāsas, jo tagad viss šķiet tik briesmīgi pelēks un nekāds. sauli vajag, sauli!

mēs taču šorīt diezgan smagi zaudējām krieviem. jā, visi jau teica, ka tā būs - viņi tur visi no nhl un tā tālāk, bet man vienmēr ir maza cerība, ka šoreiz būs savādāk. es tāpat cerēju, ka mēs viņus sasitīsim, arī tad, kad rezultāts bija galīgi traks. šādos brīžos mēs, mazie latvieši, tomēr esam tik jauki. man liekas, ka vispār eksistē divas lietas, kuras mūs vieno un liek vismaz mazlietiņ mīlēt valsti - tas ir hokejs un dziesmu svētki. bet vispār, ziniet ko ? nekas. nesasitām krievus, sasitīsim čehus un slovākus - no problem.

kas tā par briesmīgu sistēmu licejā ? mana mamma šodien saņēma burvīgu zvanu no sociālās pedagoģes, par manām šausmīgi daudzajām [3] kavētajām pirmajām stundām. vienkārši - ko ? es jau tagad sāku justies kā mazā noziedziniece, hehe. kaitina, vienkārši.

labi, man šodien galīgi neiet ar rakstīšanu, laikam būšu pārdzērusies kafiju, hehe. es eju lasīt raudupieti.

see ya.