behind blue eyes.

viss, mani šovakar tā nobiedēja fakts, ka pēdējais ieraksts bija tik briesmīgi sen, ka te nu es esmu. visi pēdējā laikā staigā ar pavasarī galvā un ir aizmirsuši par tādām lietām kā blogi. no vienas puses labi, no otras nemaz. tas tikai nozīmē to, ka tad, kad būs vasara neviens vairs neko nerakstīs, jo visi peldēsiessauļosiesballēsies un tā tālāk.
tātad, visiem francijā iet tik nolādēti labi, ka es nemaz neesmu greizsirdīga, nē, ko nu. man ļoti patīk sēdēt mājās un skatīties kā no debesīm krīt kaut kāda pļura, kamēr undīne otrā galā stāsta par sauli, smukiem frančiem un superduperīgām ballītēm. nu kas var būt vēl uzmundrošināk? un skolā - skolā var nomirt. nopietni. nezinu, ko darītu, ja dažas kunnu pārstāves nebūtu palikušas LV - droši vien neietu uz skolu, bet paņemtu telti un ietu padzīvot kādu nedēļu pretī ministrijai, kopā ar tiem trakajiem cilvēkiem. šī nedēļa, cerams, paies ātri un tad jau būs brīvlaiks un tad.
TAD, mani mīļie draugi,būuus - jāā - tad beidzot būs TAS! vēl tikai 70 dienas. 70! 70! 70! labi, es jau atkal esmu padarījusi šo ierakstu par akdievskāesgribuvasaru sviestu. dziļi atvainojos. vispār ko ? kā var dziļi atvainoties? dziļi? ko? labi, viss.
es redzēju alisi brīnumzemē 3D un man patika. īsi un lakoniski. vēl es redzēju izrādi spilvencilvēks dailes teātri un tā arī bija ļooti forša. tur bija tādi slimie stāstiņi un skrastiņa tēls arī bija āāāā. ak dievs, man liekas, ka es vairs nemāku uzrakstīt normālus blogus, ja es to, protams, vispār kādreiz esmu pratusi. vienalga. ko vēl var pastāstīt ?
cilvēki, vai jūs zinājāt, ka dziesma behind blue eyes patiesībā ir the who meistardarbs. ja nezinājāt, tad iemācieties, jo mani nereāli kaitina, ja to nezin.
šopiektdien mēs izārdīsim vecrīgu, lai vismaz izballētu savu francijas sāpi. un karol, undīn, kitij - bučas jums, tiekamies otrdien lidostā un pēc tam pie undiņkas. labi, baigā jēga bija pieminēt undīni, ja viņas draudzenītei nav interneta.
es šodien ēdu kokosriekstu, vakar redzēju divas meitenes gumijniekos uz papēža un šodien skolā nenopirku nevienu bulciņu - kas notiek ar pasauli?
tad līdz vēlākam,cilvēki, varbūt man vēl kaut kad atgriezīsies iedvesma vai vismaz kaut kas līdzīgs.
dziesma oasis - the importance of being idle - superīga!